Jaunākā ECT prakse: Lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu, kriminālprocesā jākonstatē predikatīvs noziedzīgs nodarījums

Zvērināta advokāte Ph. D., Dr. iur.

Līdz šim Latvijā izmeklēšanas iestādēm un tiesām ir izveidojies vienots viedoklis, ka procesa virzītājam, lai procesu par noziedzīgi iegūtu mantu virzītu uz tiesu, pietiek vien ar pieņēmumu, ka manta visticamāk ir noziedzīgi iegūta un to, ka ar mantu saistītās personas nespēj pierādīt mantas likumīgo izcelsmi. Nemaz nevērtējot un neuzskatot par būtisku apstākli, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas pamatā primāri konstatējams predikatīvs noziedzīgs nodarījums.

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) ir pieņēmusi spriedumu Yordanov un citi pret Bulgāriju (iesniegums Nr. 265/17 un Nr. 26473/18) (turpmāk – ECT spriedums), kas dod būtiskus norādījumus Direktīvas 2014/42 piemērošanā, paužot atziņu, ka nacionālā tiesa, konfiscējot personas mantu, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav tikusi pierādīta, pārkāpj personas pamattiesības uz īpašumu, pieļaujot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmā protokola 1. panta pārkāpumu.

ECT spriedumā sniegtie norādījumi par Direktīvas 2014/42 piemērošanas aspektiem ir pretēji Latvijā pastāvošā kriminālprocesuālā un krimināltiesiskā regulējuma piemērošanas praksei procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, līdz ar ko ECT spriedumam ir jārada būtiskas sekas procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanā.

Lai izprastu ECT sprieduma būtību un secīgi arī tā nozīmi turpmākā tiesību normu piemērošanā, nepieciešams aplūkot faktiskos apstākļus, kādi tad bijuši ECT sprieduma pamatā (vadoties no iesniegumu Nr. 265/17 un Nr. 26473/18 līdzīgā priekšmeta, ECT uzskatīja par lietderīgu iesniegumus izskatīt kopā vienā ECT spriedumā).

[1] Iesnieguma Nr. 265/17 Yordanov pret Bulgāriju faktiskie apstākļi

2013. gadā uzsākts process par mantas konfiskāciju. Ar Bulgārijas Republikas Targovištas apgabaltiesas 2015. gada 26. jūnija spriedumu, Varnas apelācijas tiesas 2016. gada 10. februāra spriedumu un Augstākās kasācijas tiesas 2016. gada 23. jūnija lēmumu konfiscēti iesniedzējam Yordanov piederoši īpašumi, kuru vērtība ir 19 034 EUR, iesniedzējam Yordanov un viņa sievai kopīpašumā esoši īpašumi, kuru vērtība ir 27 116 EUR, kā arī citi aktīvi, kas piederēja iesniedzēja komercsabiedrībai (komercsabiedrība ECT tiesvedībā nav lietas dalībnieks).

Nacionālās tiesvedības laikā vērtēti iesniedzēja Yordanov ieņēmumi laikā no 2003. gada līdz 2013. gadam. Iesniedzēja puse vairākkārt centās pierādīt aktīvu likumīgo izcelsmi, bet tiesa iesniegtos pierādījumus noraidīja kā nepietiekamus, lai atzītu aktīvu likumīgo izcelsmi.

Tiesvedības gaitā tiesas rīcībā nonāca informācija, ka pret iesniedzēju Yordanov Beļģijas Karalistē veikta izmeklēšana par 2011. gada februārī izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību ar mērķi ekspluatēt darbaspēku, tirdzniecību melnā tirgū un darba tiesību pārkāpumiem, taču tiesvedības gaitā netika gūti pierādījumi tam, ka iesniedzējs ir saistīts ar minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un secīgi netika konstatēta konfiscēto aktīvu saikne ar noziedzīgu nodarījumu.

Par pietiekamu pamatu aktīvu konfiskācijai Bulgārijas Republikas tiesa uzskatīja apstākli, ka pārbaudāmajā periodā iesniedzēja un viņa sievas likumīgie ienākumi bija mazāki par izdevumiem, un proti – ienākumi sastādīja 2 966 EUR, savukārt izdevumi – vairāk kā 818 000 EUR. Tādējādi tiesa izdarīja secinājumu, ka visi konfiscētie īpašumi ir iegūti nelikumīgi, proti – ar ienākumiem, kuru gūšanai nebija uzrādīts likumīgs avots.

Savukārt uz iesniedzēja iebildumiem par to, ka nav konstatēta saikne starp noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņš būtu notiesāts, un konfiscētajiem aktīviem, tiesa norādīja, ka šāda saikne nav nepieciešama, secinājumu pamatojot ar 2012. gada Nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanas likumu, no kura izriet, ka izmeklēšanas iestāde (Nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanas komisija), konstatējot jebkuru noziedzīgu darbību, ir tiesīga uzsākt procesu, aktīvu konfiskācijas priekšnosacījumu atdalot no kriminālprocesa un tā iznākuma.

[2] Iesnieguma Nr. 26473/18 Bozadžijeva un citi pret Bulgāriju faktiskie apstākļi

Ar Bulgārijas Republikas Razgradas apgabaltiesas 2014. gada 26. marta spriedumu iesniedzēja Bozadžijeva notiesāta par diviem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti laikā no 2008. gada līdz 2013. gadam, un proti – par izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas 26 760 EUR apmērā un par naudas līdzekļu izkrāpšanu bērna pabalstu veidā 1 176 EUR apmērā. Bozadžijeva piekrita apsūdzībā norādītajiem apstākļiem un atzina savu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, līdz ar ko lieta tiesā izskatīta saīsinātajā procesā.

2014. gadā uzsākts atsevišķs process par mantas konfiskāciju, kura rezultātā ar 2017. gada 24. februāra Varnas apelācijas tiesas lēmumu un Augstākās kasācijas tiesas 2017. gada 6. decembra lēmumu konfiscēti iesniedzējai Bozadžijevai, viņas vīram Hasanam un vīra uzņēmumam Ruzh-Dil EOOD piederoši aktīvi par kopējo summu 274 000 EUR.

Nacionālās tiesvedības laikā vērtēts iesniedzējas Bozadžijevas, viņas vīra Hasana un viņa uzņēmuma finansiālais stāvoklis laikā no 2004. gada līdz 2014. gadam. Iesniedzēja puse vairākkārt centās pierādīt aktīvo likumīgo izcelsmi, bet tiesa iesniegtos pierādījumus noraidīja kā nepietiekamus, lai atzītu aktīvu likumīgo izcelsmi.

Tiesvedības gaitā iesniedzēja Bozadžijeva apstrīdēja konfiskācijas pieteikumu, norādot, ka aktīvi ir iegūti likumīgi un ka iestādei ir pienākums pierādīt jebkādu aktīvu nelikumīgu izcelsmi. Tiesvedības gaitā netika gūti pierādījumi tam, ka konfiscētajiem aktīviem ir saikne ar kādu noziedzīgu nodarījumu.

Par pietiekamu pamatu aktīvu konfiskācijai tiesa uzskatīja apstākli, ka pārbaudāmajā periodā iesniedzējas un viņas vīra likumīgie ienākumi bija mazāki par izdevumiem, un proti – ienākumi sastādīja 32 000 EUR, savukārt izdevumi – vairāk kā 344 360 EUR. Tādējādi tiesa, konstatējot neatbilstību starp likumīgajiem ienākumiem un izdevumiem 348 400 EUR apmērā, atzina, ka ir izpildījies priekšnoteikums aktīvu konfiskācijai.

Savukārt uz iesniedzējas iebildumiem par to, ka nav konstatēta saikne starp noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņa būtu notiesāta, un konfiscētajiem aktīviem, tiesa norādīja, ka šāda saikne nav nepieciešama, secinājumu pamatojot ar 2012. gada Nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanas likumu, kurš kā priekšnoteikumu aktīvu konfiskācijai neizvirza noziedzīga nodarījuma konstatācijas sasaisti ar nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem.

[3] ECT atziņas par Direktīvas 2014/42 integrēšanu nacionālajos tiesību aktos

ECT spriedumā analizēta Direktīvas 2014/42 ratifikācija Bulgārijas Republikas tiesiskajā regulējumā un norādīts, ka 2012. gada Nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanas likums bija spēkā līdz 2018. gadam, kad to atceļot, pieņemts Likums par cīņu pret korupciju un nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanu, kurā iekļauta minētā direktīva.

ECT ir atsaukusies uz Eiropas Savienības tiesas 2021. gada 28. oktobrī pieņemto prejudiciālo nolēmumu lietā Nr. C 319/19 par 2018. gada Likumu par cīņu pret korupciju un nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanu (kas aizstāja 2012. gada Nelikumīgi iegūto aktīvu atsavināšanas likumu, būtībā paredzot to pašu konfiskācijas mehānismu), kurā izskaidrots, ka Direktīva 2014/42 nereglamentē nelikumīgu darbību rezultātā iegūto līdzekļu un ienākumu konfiskāciju, ko dalībvalsts tiesa piespriedusi saistībā ar tiesvedību, kas neattiecas uz viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu konstatēšanu.

ECT ir norādījusi, ka izskatāmajos gadījumos izmeklēšanas iestāde ir uzsākusi tiesvedību par mantu, kas izmeklēšanas iestādes ieskatā ir nelikumīgi iegūta, neatkarīgi no ierosinātā pamata kriminālprocesa un tā tiesvedības iznākuma, vispār nerunājot par iespējamo kādas personas notiesāšanu un tās saistību ar mantu, kuru paredzēts atzīt par noziedzīgi iegūtu.

ECT ir uzsvērusi, ka pie šādiem apstākļiem nav tiesiska pamata piemērot Direktīvas 2014/42 nosacījumus, jo tās piemērošanas pamatā nevar būt apstāklis, kad pamata krimināllietā nav pierādīta saistība ar noziedzīgi iegūtu mantu. Proti, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai būtu jābūt kā predikatīva noziedzīga nodarījuma turpinājumam, nevis atrautai no tā.

[4] ECT konstatē Konvencijas Pirmā protokola 1. panta pārkāpumu

ECT, izskatot iesniegumus Nr. 265/17 un Nr. 26473/18, par pamatotu atzīst nacionālo tiesu secinājumu par to, ka iesniedzēji nav pierādījuši pietiekamu likumīgu ienākumu esamību. Tomēr vienlaikus ECT spriedumā norāda, ka šāds nacionālo tiesu secinājums pats par sevi nav pietiekams, lai attaisnotu iesniedzēju mantas konfiskāciju. Un proti, ECT secina – lai konfiskāciju uzskatītu par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam, valsts iestādēm bija papildus jāsniedz ziņas par noziedzīgajiem vai administratīvajiem nodarījumiem, kuru rezultātā, iespējams, iegūti strīdus aktīvi, kā arī – jāpierāda saikne starp jebkuru šādu darbību un strīdus aktīviem. Tā kā izskatāmajos gadījumos netika konstatēta saikne starp noziedzīgu nodarījumu un konfiscēto mantu, ECT atzīst, ka nacionālā tiesa, šādu mantu atzīstot par noziedzīgi iegūtu un to konfiscējot, pieļāvusi Konvencijas 1. protokola 1. panta pārkāpumu.

[5] ECT sprieduma ietekme uz noziedzīgi iegūtu mantu Latvijā

Kā jau norādīts, ECT spriedums dod būtiskus norādījumus Direktīvas 2014/42 piemērošanā, paužot atziņu, ka nacionālā tiesa, konfiscējot personas mantu, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav tikusi pierādīta, pārkāpj personas pamattiesības uz īpašumu.

[5.1.] Jākonstatē predikatīvs noziedzīgs nodarījums

Autores ieskatā, no ECT sprieduma ir nepārprotami secināms, ka nav pieļaujama situācija, kad par noziedzīgi iegūtu tiek atzīta un konfiscēta manta, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav tikusi pierādīta, tas ir –  manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu un tiek konfiscēta, nekonstatējot predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, kura rezultātā noziedzīgā manta radusies. No ECT sprieduma secināms, ka Direktīva 2014/42 nereglamentē mantas konfiskāciju, ja nav iespējams pierādīt tās saistību ar noziedzīgu nodarījumu.

Šāda nostāja arī atbilst Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 4. rekomendācijā “Konfiskācija un pagaidu pasākumi” ietvertajam valstij uzliktajam pienākumam legalizācijas procesā konstatēt predikatīvo nodarījumu, sākotnēji noskaidrojot un pierādot, tieši kāda noziedzīga nodarījuma rezultātā līdzekļi ir iegūti, kas savukārt dod pamatu atzīt tos par noziedzīgi iegūtiem, pretējā gadījumā neuzsākot kriminālprocesu.

Tāpat būtisks ir apstāklis, ka ECT spriedumā aprakstīto iesniegumu faktiskie apstākļi ietvēra pierādījumus par noziedzīgu nodarījumu esamību, taču norādīja, ka ir jāpierāda ne tikai noziedzīga nodarījuma esamība, bet arī savstarpēja saistība starp noziedzīgu nodarījumu un konfiscējamo mantu, un šādu apstākļu pierādīšana gulstas uz izmeklēšanas iestādi un tiesu. Proti, nav tiesiski mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu, ja persona agrāk notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kuram nav pierādīta saistība ar konfiscējamo mantu. Tāpat nav tiesiski mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu, ja pierādījumu kopums nedod pamatu atzīt, ka mantas īpašnieks ir saistīts ar kādu noziedzīgu nodarījumu kriminālprocesā, kurā vēl nav rezultāta.

[5.2.] Pierādījumu par mantas likumīgo izcelsmi neesamība vien nevar būt par pamatu mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu

No ECT sprieduma izriet, ka apstāklis vien, ka persona nespēj pierādīt mantas likumīgo izcelsmi, nedod pamatu mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu, balstoties uz varbūtības pamata un nekonstatējot saistību ar noziedzīgu nodarījumu. Šāda pieeja ir pretēja starptautiskiem tiesību principiem un cilvēktiesībām. Ja persona nespēj pierādīt mantas likumīgo izcelsmi un nacionālā tiesa šādu mantu konfiscē, nepierādot, ka tā personas rīcībā nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā, nacionālā tiesa pārkāpj personas tiesības uz īpašumu.

[5.3.] Veidojama jauna procesa par noziedzīgi iegūtu mantu piemērošanas kārtība

Tomēr no ECT spriedumā paustajām atziņām ir secināms, ka, Latvijas tiesu sistēma un tiesību sargājošās institūcijas, izskatot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, Direktīvu 2014/42 piemēro neatbilstoši, jo arī Latvijā pamatā manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta bez notiesājoša sprieduma krimināllietā.

Likumsakarīgi secināms, ka, procesu par noziedzīgi iegūtu mantu turpinot izskatīt “vecajā kārtībā”, tas ir, atbilstoši līdzšinējai praksei, arī Latvija pieļaus ne vienu vien personas tiesību uz īpašumu pārkāpumu, kas savukārt arī turpmāk radīs pamatu personai vērsties ECT.

Pie apstākļiem, kad, vadoties no ECT spriedumā izdarītajiem secinājumiem, Latvijai nu jau ir zināma ECT nostāja par to, kāds tad mantas atzīšanas par noziedzīgi iegūtu un šādas mantas konfiskācijas process ir uzskatāms par tiesisku un atbilstošu personas pamattiesībām, un kādi tad ir priekšnoteikumi mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un šādas mantas konfiskācijai, autores ieskatā, ECT spriedums jau šobrīd dod pamatu būtiski mainīt praksē piemērojamo kārtību, kādā manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta.

Autores ieskatā, ECT spriedumā paustās atziņas ir ne tikai iestrādājamas nacionālajos tiesību aktos, bet šīs atziņas jau uz šo brīdi rada tiesisku pamatu ierosināto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskatīšanai atbilstoši ECT spriedumā nodibinātajam. Savukārt personai, kuras manta jau atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā, ECT spriedumā paustās atziņas rada iespēju mēģināt panākt savu tiesību un likumisko interešu aizsardzību tiesā Kriminālprocesa likuma 655. panta kārtībā.