Nepilnības apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanā
Zvērināta advokāte Ph. D., Dr. iur.
[1.] Lai nodrošinātu kriminālprocesa atbilstošu norisi un kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, Kriminālprocesa likums pieļauj personas tiesību ierobežošanu ar procesuāliem piespiedu līdzekļiem, kas uzskaitīti Kriminālprocesa likuma 242. pantā. Viens no procesuālo piespiedu līdzekļu veidiem ir drošības līdzekļi, kurus kriminālprocesā piemērot var tikai aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Drošības līdzekļiem ir preventīva nozīme, tos piemērojot, mērķis ir novērst iespēju personai turpināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus jebkurā formā (gan izdarīt jaunus, gan turpināt iesāktos), gan arī nodrošināt atbilstošu kriminālprocesa norisi un kriminālprocesa mērķa sasniegšanu.
"Probācija nosacīta soda vietā" Forbes Latvija
Zvērināta advokāte Ph. D., Dr. iur.
Kriminālprocesā ir ietverts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem – tiesības uz sadarbību, kas nozīmē, ka persona var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Viens no veidiem, kā sadarbība var izpausties, ir vienkāršāka procesa veida izvēle. Lai arī Kriminālprocesa likums nereglamentē, kas tad ir uzskatāms par “vienkāršāka procesa veidu”, no judikatūras un juridiskās literatūras izriet, ka viens no vienkāršotā procesa veidiem ir process ar lietā slēgtu vienošanos, kas reglamentēts Kriminālprocesa likuma 38., 49. un 50. nodaļā.
Jaunākā ECT prakse: Lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu, kriminālprocesā jākonstatē predikatīvs noziedzīgs nodarījums
Zvērināta advokāte Ph. D., Dr. iur.
Līdz šim Latvijā izmeklēšanas iestādēm un tiesām ir izveidojies vienots viedoklis, ka procesa virzītājam, lai procesu par noziedzīgi iegūtu mantu virzītu uz tiesu, pietiek vien ar pieņēmumu, ka manta visticamāk ir noziedzīgi iegūta un to, ka ar mantu saistītās personas nespēj pierādīt mantas likumīgo izcelsmi. Nemaz nevērtējot un neuzskatot par būtisku apstākli, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas pamatā primāri konstatējams predikatīvs noziedzīgs nodarījums.
2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) ir pieņēmusi spriedumu Yordanov un citi pret Bulgāriju (iesniegums Nr. 265/17 un Nr. 26473/18) (turpmāk – ECT spriedums), kas dod būtiskus norādījumus Direktīvas 2014/42 piemērošanā, paužot atziņu, ka nacionālā tiesa, konfiscējot personas mantu, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav tikusi pierādīta, pārkāpj personas pamattiesības uz īpašumu, pieļaujot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmā protokola 1. panta pārkāpumu.
"Pagaidu aizsardzība pret vardarbību: cik efektīvs ir civilprocesuālais mehānisms" Jurista Vārds
Zvērināta advokāte Ph. D., Dr. iur.
Vardarbība, tās attīstību veicinoši faktori
Mūsdienu sabiedrībā vārds "vardarbība" vairs neasociējas tikai ar otras personas fizisku vai seksuālu ietekmēšanu, nodarot personai fiziskas sāpes, bet vardarbības definīcija ir tulkojama plašāk, identificējot dažādas vardarbības pamatformas – fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku. Priekšstats, ka vardarbība pret personu pamatā tiek īstenota no trešo personu puses "ārpus" mājām, ir kļūdains, gluži pretēji – vardarbība visās tās formās visbiežāk ir sastopama tieši ģimenē, mājās vai personu, kuras ir tuvās personiskās attiecības, starpā. Nenoliedzami, fiziska vardarbība ģimenē ir izplatīta, tomēr visbiežāk vardarbība ģimenē izpaužas tieši kā psiholoģiska jeb emocionāla vardarbība. Kā skaidro sieviešu tiesību aizstāvības organizācija "Centrs MARTA", kas palīdz vardarbībā cietušām personām, emocionālā vardarbība ir jebkurš verbāls, emocionāls vai psiholoģisks aizskārums, piemēram, regulāra draudu izteikšana, draudēšana ar fizisku vai seksuālu vardarbību, draudēšana par bērnu atņemšanu, apsaukāšana un noniecināšana, vajāšana, liegšana satikties ar draugiem un radiniekiem, personisko robežu pārkāpšana un mērķtiecīga psiholoģiskā diskomforta radīšana. Vienlaikus tieši šīs psiholoģiskās jeb emocionālās vardarbības izpausmes ir visgrūtāk identificējamas un pierādāmas.
Rīgas apgabaltiesas pētījums “EKONOMISKO LIETU TIESAS PROCESS CIVILLIETĀS UN KRIMINĀLLIETĀS. STATISTIKA. PROBLĒMJAUTĀJUMI. IESPĒJAMIE RISINĀJUMI”
Zvērināta advokāte Ph. D., Dr. iur.
Rīgas apgabaltiesa ir publiskojusi 2022. gadā veikto Pētījumu “EKONOMISKO LIETU TIESAS PROCESS CIVILLIETĀS UN KRIMINĀLLIETĀS. STATISTIKA. PROBLĒMJAUTĀJUMI. IESPĒJAMIE RISINĀJUMI” (turpmāk – Pētījums).
Pētījuma mērķis.
Pētījums veidots ar mērķi identificēt problēmjautājumus, un tas vienlaikus paredzēts kā palīgmateriāls Ekonomisko lietu tiesas kompetencē esošu lietu izskatīšanā. Tāpat Pētījumā analizēts, cik daudz un kādi lēmumi pirmajos Ekonomisko lietu tiesas darbības mēnešos pārsūdzēti Rīgas apgabaltiesā, cik sūdzības izskatītas un cik Ekonomisko lietu tiesas nolēmumu Rīgas apgabaltiesa atcēlusi.
Par prejudiciāla nolēmuma pieņemšanu lietā Nr. 2022-01-01 “Par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”
Zvērināta advokāte Ph. D., Dr. iur.
Satversmes tiesa 2022. gada 8. decembrī pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2022-01-01 “Par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.
Šāds pavērsiens pēc Eiropas Savienības Tiesas prejudiciāla nolēmuma saņemšanas pieliks punktu liekai birokrātiskai sarakstei, nevajadzīgai tiesību normas interpretācijai un strīdiem starp kriminālprocesa dalībniekiem par iespēju iepazīties ar kriminālprocesa lietas materiāliem.
"Pierādījumi un to nozīme kriminālprocesā" Forbes Latvija
Zvērināta advokāte Ph. D., Dr. iur.
Kā noteikts Kriminālprocesa likuma 127. panta pirmajā daļā, pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 124. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti. Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.
"Laiks restartam" Forbes Latvija
Zvērināta advokāte Ph. D., Dr. iur.
Cilvēka cieņa ir vērtība, kas tiek apgūta ģimenē un izglītības iestādēs un ir demokrātiskas, tiesiskas valsts pamats. Cieņas raksturojumā varētu ietvert godīgumu un pieklājību citam pret citu, personu labklājību un tikumību.
Pēdējā laikā arvien biežāk rodas jautājums par to, kas prevalē – cilvēku savstarpējās attiecības vai tomēr profesionālisms, ētika vai objektivitāte. Vai profesionālis māk nošķirt savu subjektīvo pusi, vai lēmumi tiek pieņemti, vadoties pēc subjektīviem un ārēji ietekmējošiem faktoriem? Šis jautājums ir retorisks un ar katru dienu kļūst arvien aktuālāks. Daudzās lietās un jaunajos laikos mums ir palikuši padomju laika uzskati, kas neiederas mūsdienu sabiedrībā.
"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tendences" Forbes Latvija
Zvērināta advokāte Ph. D., Dr. iur.
Arvien biežāk tiek dzirdēti dažādu ekspertu viedokļi par aresta uzlikšanu mantai, jo kāda no struktūrām to atzinusi par noziedzīgi iegūtu. Pamatoti vai nepamatoti – tas raisa diskusijas. Mantas izcelsmes jautājumos aizvien aktuālāka kļūst pārbaudes perioda noteikšanas problemātika. Ir dzirdēts par gadījumiem, kad personai pieprasa iesniegt dokumentus par darījumiem, kas notikuši pirms 20 gadiem.
Ja personai jāpierāda konkrētas mantas izcelsme, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, kurā nav vienotas un skaidras izpratnes, kas tad īsti ir skaidri un ticami pierādījumi un kāds tad ir šo darbību apjoms? Pastāv dažādi uzskati, kādas darbības būtu jāveic, lai to pierādītu.
"Varmāka nedrīkst palikt nesodīts" Forbes Latvija
LIENE NEIMANE, SIGNE BOLE
Zvērinātu advokātu biroja “Neimane & Partners” advokātes
Bieži tiek uzdots jautājums, vai fiziska, morāla un ekonomiska iespaidošana ir uzskatāma par vardarbību. Vai bieža atrašanās kādas personas dzīvesvietā ar uzstājīgiem aicinājumiem darīt kaut ko cita cilvēka labā, kā rezultātā rodas bailes no šīs personas, ir uzskatāma par vajāšanu?
"Attālinātais darbs - izaicinājumi vai nākotne" Forbes Latvija
Forbes Latvija 2022.gada maija numurā Zvērinātu advokātu biroja “Neimane & Partners” zv. advokāte Liene Neimane (mg. iur.) un līdzautore Signe Bole (mg. iur.) aplūko attālinātā darba izaicinājumu.
Rakstā tiek meklēta atbilde uz jautājumu - Vai ar pašreizējo kārtību, veicot izmeklēšanu ārkārtējās situācijas laikā, bija iespējams sasniegt Kriminālprocesa likuma 1.pantā paredzēto mērķi?
Paldies, Forbes Latvija!
"Svarīgi par saimniecisko darbību" Forbes Latvija
Raksts "Kas ir naudas mūlis un kā par tādu nekļūt" pieejams Forbes Latvija mājaslapā
Bieži esam dzirdējuši teicienu, ka likumu
nezināšana neatbrīvo no atbildības. Ir pienācis rudenīgais,
lietainais un vēsais laiks, kad ģimene, draugi, vecāki un bērni var
pavadīt kopīgus vakarus, lai spēlētu intelektuālas spēles un
nesteidzīgi parunātos.
"Kas ir naudas mūlis un kā par tādu nekļūt" Forbes Latvija
Zvērinātu advokātu biroja “Neimane & Partners” advokāte Liene Neimane (mg. iur.) un līdzautore Signe Bole (mg. iur.) Forbes Latvija decembra
numurā sniedz skaidrojumu, kas ir naudas mūlis un kā rīkoties, lai neiekristu
krāpnieku nagos.
"Arī izglītoti un zinoši
cilvēki var kļūt par nozieguma upuriem, ja pēkšņi nonākuši grūtā finansiālā
situācijā. Jāatceras, ka arī konta atvēršana vai uzņēmuma izveidošana pēc
trešās personas lūguma un tā turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai
ir noziedzīga darbība, par ko paredzēta kriminālatbildība."
Paldies Forbes Latvija!
Zvērinātu advokātu biroja “Neimane & Partners” analītiskais centrs
Pēdējā laikā klienti vēršas pēc palīdzības ar lūgumu sniegt viedokli kriminālprocesos, kuros tie ir iesaistīti kā aizskartās mantas īpašnieki, personas pret kurām uzsākts kriminālprocess, liecinieki, cietušie, aizdomās turētās personas, kā arī apsūdzētie.
Raksts "Kratīšana un tās tiesiskais pamats" pieejams Forbes Latvija mājaslapā
Arvien biežāk mēs lasām un dzirdam ziņas
par dažādām kratīšanām. Dažos kriminālprocesos tiek veikti pat
vairāki desmiti kratīšanu vienā dienā, un izmeklēšanas iestādes
cenšas to pozicionēt medijos kā sava veida rekordus un būtiskus
sasniegumus.
"Kratīšana un tās tiesiskais pamats" Forbes Latvija
Zvērinātu advokātu biroja “Neimane & Partners” advokāti Liene Neimane un Gatis Dirnēns Forbes Latvija novembra numurā skaidro visu par kratīšanu: kur ir robeža starp izmeklēšanu un cilvēktiesību ierobežojumu?
"Kratīšana ir augstas pakāpes iejaukšanās personas dzīvē, līdz ar to tā ietekmē personas tiesības uz privāto dzīvi, īpašuma neaizskaramību un publiski nepieejamas vietas aizsardzību." Paldies Forbes Latvija!
Videokonferenču zāle un aprīkojums
Covid-19 apstākļi ir ieviesuši korekcijas arī zvērinātu advokātu un biroju darbā.
Pielāgojoties darbam virtuālajā vidē, Zvērinātu advokātu birojs “Neimane & Partners” saviem klientiem, sadarbības partneriem un kolēģiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, piedāvā izmantot profesionālu un ērtu videokonferences iekārtu un telpas izmantošanu saziņai ar dažādām valsts un pašvaldību iestādēm, laikā, kad paši to neizmantojam.
Vajadzības gadījumā, iespējams nodrošināt arī lielāku videokonferences telpu ar maksimālo cilvēku skaitu līdz četrām personām, ievērojot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus.
Par videokonferences iekārtas un telpas izmantošanas maksu vienosimies, tā būs atkarīga gan no telpas izmantošanas stundu skaita, gan biežuma, kā arī ņemot vērā citus, īpašus gadījumus.
Papildus piedāvājam bezmaksas auto stāvvietu (caurlaidi saņemot biroja administrācijā Skandu ielā 7, 3.stāvā) kafiju, tēju, ūdeni un palīgu, kurš nodrošinās tehnisko pieslēgumu.
Zāles rezervēšana notiek telefoniski +371 60003574, vai rakstot uz e-pastu [email protected] ar norādi “PIETEIKŠANĀS VIDEOKONCERENCES TELPAI”, norādot datumu, mēnesi, gadu un laiku, tiesas nosaukums, kā arī programmu caur kuru tiks nodrošināta pieslēgšanās un cita būtiska informācija, komforta nodrošināšanai.
